FINĀLSpēles

Ja uzskati, ka labāk ir vienreiz redzēt nekā desmitreiz dzirdēt, tad dodies uz foto departamentu (lai slavēts MartelsPhoto):

Doties uz Fotogaleriju

Bet, ja rakstīts vārds tevi uzbudina ne mazāk stipri, tad saliekam pēdējos pēcturnīra punktus uz "i" arī mūsu teksta departamentā.

ARĒNA OGRE

Abas pēdējās turnīra spēles (negaidīti & svinīgi) pārcēlās no ierastās Stadiona Halles uz lielo Arēna Ogre.

Plašums, forši. Automašīnu stāvvieta liela, vietas tirbīnēs atliku likām, bungotājam pilnīga rīcības brīvība, nebaidoties ar vālīti trāpīt blakussēdētājam pa ausi.

No šova viedokļa pamanāms izrāviens, jo apkārtspēles organizācijā izmantotas BK Ogre iestrādnes. Spēlētāju ierašanās laukumā caur karsējmeiteņu koridoru, mūzikas iestarpinājumi pauzēs, mirkofona virtuozs aizkadrā, kvalitatīvs apgaismojums, deju priekšnesumi - viss līmenī.

Diemžēl jaunais plašums sāpīgi izgaismoja skaudro patiesību - nav pagaidām futzāla kustībā tādas cilvēkjaudas, kādai konstruēta basketbola pils. Ieradušos skatītāju skaits, kas pierastajā Hallē radītu pilnībā izpārdotu tribīņu sajūtu, Arēnā atgādināja lauku balli, kur pa dažādiem zāles stūriem sapulcējušies kaimiņu ciemu grupējumi, kamēr uz deju grīdas mīdās daži drosmīgākie pāri.

Jāpiemin arī vēl kāds negaidīts aspekts. Lai arī olimpiskie apstākļi bija domāti kā šovu pastiprinošs faktors, nepierastais parkets sākumā izrādījās izaicinājums visiem. Spēlētāji brīžiem pazaudēja zāles gabarītus, arī skatītājiem un pat tiesnešiem kādu laiku nācās mācīties, kura līnija ko nozīmē. It kā sezonas galvenās spēles, visam jābūt uz tip-top, bet šis samazināja futbola kvalitāti. 

Tikai kā ideja organizatoriem - nākamajos gados varbūt tad būtu pareizāk visas izslēgšanas spēles jau no pirmās organizēt lielajā Arēnā, lai tad finālsitiem spēlējot jau trešo spēli zināmos apstākļos nekas netraucē parādīt maksimāli labāko sniegumu. Vai tad tomēr atstāt arī galveno spēli vidē, kur visi sezonas gaitā iemācījušies aizvērtām acīm sajust sienas attālumu no sānu līnijas.

BRONZAS SPĒLE

Bronzas spēle pēc stausa ir kā iesildītāju grupas uzstāšanās pirms vakara deserta. 

Šajā vakarā visi būtu ieguvēji, ja spēļu grafiks būtu samainīts. 

BŪVE R - DZK duelis izdevās gan pēc scenārija, gan kvalitātes. Kamēr komandas pierada pie jaunā laukuma, notika pāris vārtsargu kļūdas, ielasiti pāris balodīši. Bet pēc tam viss savērpās riktīgi jautri. Spēles prologā uzzibēja Linarda P. talantiņš, tad spēles pamata daļā to aizēnoja Laura R. varoņdarbi.

Pamatlaikā neizšķirts (3:3), bet spēles gaitā īstas futbola šūpoles, kur gan viena, gan otra komanda priekšā. Izglābšanās, noņemot vārtsargu, neilgi pirms spēles beigām. Pagarinājums, Soda sitienu sērija, kurā uzmirdzēja Būves vārtu vīra Andra D. meistarības un veiksmes zvaigzne. Un uzvarētāju prieka kaudzīte spēles beigās.

Interesanti pat daudzajiem neitrālajiem skatītājiem, kuri šo visu vēroja, kavējot laiku līdz galvenajam vakara notikumam.

Darvas karote broznas spēles medus mucā. Ilgi domāju, vai vērts pieminēt, bet šķiet, ka kādam var noderēt. Nenoklusēšu.

Mirklī, kad abas Bronzas Komandas nostājušās apķērienā sist soda sitienus vienā no laukuma pusēm, nākamie fināspēles dalībnieki strīpainos kreklos pilnīgā mierā dodas sildīties otrā laukuma pusē. 

Pirms kārtējā izšķirīgā soda sitiena visā zālē saspringts klusums, bet otrā laukuma pusē "plakš, plakš" bumba klusumā īpaši skaļi sitas pa grīdu. Un dzirdama spēlētāju savstarpēja irgošanās. Puiši vēl jauni, tālāk par savu nabu neskatās, bet komandas vadītājam būtu jānovada kaut kādi ievadkursi cieņas jautājumos. Neinteresē citi kolēģi, sildies aiz tīkla, bet šādi ..

THE FINĀLS

Bet, nu, pie fināla !

Nu tik būs, fināls klāt, satraukti zumēja tirbīnes.

Diemžēl, galvenais vakara notikums sabojājās ātri. Intriga izčibēja jau pēc 5 minūtēm. 

Cīņasspara ziņā OCSK izaicinātu ikvienu, bet ātrums - tas ir tas, kurā ar LATU viņiem mēroties nevajadzēja. Atvērtais spēles plāns, kad spēlētāji pielīp preitniekiem pa visu laukumu, bija dāvana stirnubuku kavalērijai. Komandu atšķirība ātrumā - pārāk liela.

Iemest bumbu pēdējam aizsargam aiz apkakles, kur ātrumā aizskriet tai pakaļ pirmajiem - šī vienkāršā metode nostrādāja divreiz divu minūšu laikā. OCSK vēl nebija pat īsti salikuši 4 piespēles pēc kārtas, kad pretinieki jau bija noorganizējuši divus solo izgājienus pret vārtsargu un tablo rādīja 0:2.

Līdz trešajiem ielaistajiem nebija jāgaida daudz ilgāk. Un jau pirmā puslaika vidū pat paši cietākie OCSK atbalstītāji saprata, ka cerības ir pazemē.

Man nepazīstams Tribīņu Eksperts uzdeva jautājumi skaļi visiem tuvumā sēdošajiem - kas tas par pašnāvnieku spēles plānu, veterāni pret jauniešiem mēģina skrieties? Un ko tu viņam oponēsi. Patiešām - visi visu paši redz.

Galā 5:1. 

Turnīra lielāko kausu

(bija vēl daži mazāki mierinājuma trauki)

virs galvas ceļ TFK LATS.

Apsveicam!

Pamatturnīrā pirmie.

Play-off vienīgie.

Bezierunu uzvarētāji.

Party.

Un, kā rakstīja turnīra organizētājs oficiālajā preses relīzē : "Komanda, kas saskaņā ar 2025./2026.gada čempionāta rezultātiem ieņems pirmo vietu, tiks uzaicināta uz Vidzemes finālposmu, lai pacīnītos par Latvijas telpu futbola Pirmās līgas finālturnīru un nākamajā sezonā varēs pretendēt uz dalību Latvijas telpu futbola Virslīgā."

Tur tad arī viņiem vēlam veiksmi un lai izdodas nest Ogres vārdu tālumā. 

Ogre United no Salaspils stadiona.

Ogres futzāla čempioni no Iecavas. 

Sarežģīta ģeogrāfija, bet savējie sapratīs, atradīs un atbalstīs.

Viss.

Gaismas izslēgtas, visi izklīduši pa mājām.

Futzāls dodas vasaras guļā.

Arī #ogresfutbols.lv par 2025/26. gada ziemas futbola tēmu

šis, visticamāk, ir pēdējais ieraksts.

Amen.