PAR ZAUDĒTĀJIEM

Pagājušās brīvdienās sanāca zaudēt. Zaudēt spēli, iziet caur desmitvārtu pazemojumam laukumā un zaudēt tiesības piedalīties turpmākajās turnīra spēlēs. 

Zaudēt ticību savas komandas spējām, zaudēt labu garastāvokli, varbūt pat īslaicīgi zaudēt interesi par futbolu kā disciplīnu. 

Futbols ir baigs maita. Tas ir kā bēgošā līgava, kas ierodas pie tevis tērpies kāzu kleitā, sākumā sola daudz, bet beigās atņem pat vairāk kā solījis.

Spēku, veselību, finanses, garastāvokli.

Kāpēc mēs vispār to spēlējam ?!

Bet - mierīgi. 

Šis nebūs vaidu pilns vēstījums par dzīves triecienu sabradātām dvēselēm.

Gluži pretēji. 

Lai dzīvo zaudētāji ! Aicinu pacelt glāzes par ZAUDĒTĀJIEM !

Kad senajie mēģināja saprast, uz kā turas mūsu plakanā zeme, to uzstutēja mugurā gan 2 bruņurupučiem, gan 3 ziloņiem un kam tik vēl ne. Bet angļu zinātnieki apgalvo, patiesībā mūsu pasauli pret apgāšanos notur Zaudētāji.

Ikviens no mums ir bijis zaudētājs.

TIEŠI TU, mans lasītāj, un visi, kurus pazīsti personiski un pat vēl plašāk, bez pārspīlējuma praktiski visi pasaules cilvēki - ir kādreiz krituši.

Atzīsties sev godīgi, pilnīgi noteikti esi piedzīvojis mirkli, kad tev neizdodas un kādam sanāk labāk. Pat Useins Bolts nav bijis ātrākais visos savos dzīves skrējienos, kur nu mēs, visi pārējie.

Zaudē. Dusmojies. Nepieņem. Noliedz. Domā, ka nekad vairs.

Un tad kaut kas notiek un atkal mēs ceļamies un ejam. Ceram, ka būsim uzvarētāji.

Ceram uzvarēt, bet zaudējam atkal, joprojām un pēc tam vēl vienu reizi un tad vēl un vēl, un vēl, un vēl .. un vēl.

Bet sportistā nav tādas - beigties gribas. Kad mēs piedzimstam, ar pašu pirmo ieelpu mūsos ienāk Cerība, kas saka, būs nākamais elpas vilciens, tad nākamais .. un tā tur dzīvo līdz pašām beigām un pamet mūs tikai ar pēdejo nopūtu. Un tieši šī Cerība mūs dzen uz priekšu, katru reizi atkal liek noskurināties, aizmirst kārtējo zaudējumu un atkal mesties cīņā.

Sportā (un dzīvē) ir iespējami 3 iznākumi - mēs uzvaram, mēs spēlējam neizšķirti un mēs mācāmies. 

Uzvaras mums nemāca neko. 

Uzvarētāji ir priecīgi un … viss.

Eiforija ir vienkāršas emocijas. Eiforija ir, ir un tad tā beidzas.

Un viss. Tālak ir iztukšotības sajūta.

Jo uzvaras tikai apstiprina, ka to, ko darījām vakar, tā bija pareizi. Bet uzvaras mūs neattīsta. Uzvaras nav par rītdienu, tās noslēdz vakardienas ciklu. Pēc uzvarām mēs neaugam. Seriālie uzvarētāji dzīvo ar vislielāko risku degradēt un kļūt par dārzeni.

Tieši zaudētāji bīda progresu.

Tikai tad, kad tev neizdevās, esi spiests aizdomāties un saprast - kāpēc. Izdomāt, ko darīt savādāk, lai nākamreiz sanāktu. Tie ir zaudētāji, kas izdomājuši jaunas treniņu metodes, spēles shēmas, jaunas māņkustības, uzlabojuši ekipējumu un komandas motivācijas programmas.

No šodienas zaudētājiem izaug rītdienas uzvarētāji. Zaudējumi ir visu uzvaru sākums.

Lielvārde (10.v)

Hanza-Elektro (9.v)

Dinamo Ogre (2:10)

FK33 (5:8)

Ogres Eži (1:3)

FC Napalm (1:3)

Apsveicu, vīri, jūs tagad esat nākamajā līmenī ! 

Jūsu nākamā uzvara sākas tagad, pēc šī kritiena.

Neskatieties ar skaudību uz atlikušajām 4 komandām.

Trīs no viņiem vēl būs tādi paši zaudētāji kā jūs. Varbūt pat lielāki, jo kritīs pēdējā solī.

Jūsu vilšanās un sāpes, kas jau tagad kļūst panesamākas, viņiem vēl priekšā un - pilnā apjomā.

Un tad tie, kas šogad uzvarēs, lai priecājas. Priecāsimies kopā ar viņiem, bet arī - par sevi, jo zinām, ka viņi šogad neko jaunu nemācīsies un tāpēc nākamreiz kļūs MUMS, zaudētājiem, par ērtāku pretinieku. Lai dzīvo zaudētāji ! Aicinu pacelt glāzes par ZAUDĒTĀJIEM !